Naudas racēji iztraucēti.

Par Līvāniem stāsta, ka tur daudz naudas atrasts, īpaši tā saucamajā Ubagu līcī, kur atrodas franču kapi. Ļaudis bieži izrakuši tur un apkārtnē paslēptu naudu. Tā stāsta par vienu grantes racēju. Tas rakdams granti, pāršķēlis ar lāpstu māla podiņu, no kā sākusi birt sudraba nauda, tāda, kādu racējs nekad nebija redzējis. Viņš nonesis podiņu pagasta vecākam un tas to nosūtījis tālāk. Reiz izbraukuši trīs kungi no svešām zemēm uz Līvāniem pēc apslēptās naudas. Viņi meklējuši to pie trim lielām priedēm. Nauda tur esot noglabāta no franču 1aikiem, kad franči lielā steigā atpakaļ bēguši. Kungi izrakņājuši visapkārt priedēm, bet neko neatraduši un aizbraukuši atpakaļ.

Arī divi kalēji iedomājušies meklēt. Tie nogājuši pie mazas upītes un iesākuši tur rakt. Vieglajā smiltī rakšana labi padevusies un tie drīz izrakuši dziļu bedri. Te tie ierauga bedres dibenā katlu pilnu spožas naudas. Tie atrok bedri plašāku saņem katlu un velk to laukā. Katlā nauda vizuļo, ka prieks skatīties, bet katls tik smags, ka tikko var celt. Te viens kalējs nevar noturēties neiesaucies: «Ak, cik smags!» Tūliņ katls žvadzēdams iekritis atpakaļ dobē un nu lai rakuši, cik ilgi gribēdami, katls vairs nerādījies. Naudu un apslēptu mantu rokot nedrīkst runāt, citādi manta pazūd.

Vēl kādi citi esot nakti rakuši franču kapos un izrakuši visu zārku ar naudu. Te tie ieraugot karieti ar divjūgu priekšā tieši uz viņiem braucot. Tie nodomājuši, ka braucējs esot lielkungs, un baidīdamies, ka tas neierauga viņu atradumu, tie zārku uz dobes malas uzvilkuši, paši netālu paslēpušies. Tiklīdz tie atstājuši zārku, kariete tūliņ nozudusi, ka nebūtu nemaz bijusi. Naudas meklētāji gājuši nu pie zārka, bet zārka vairs nav, tas arī nozudis, tikai tukša bedre preti rēgojusies.