Dzeivoja vīns vecs nabadzeigi, sovys zemys jam nabeja, staiguoja jis par kolpu. Vīnu reizi jis guļ, guļ - klausuos: nazkas jū cel: «Celīs, atguoja tova Laima!» Pacēl's golvu, jis radz, ka pi juo gultys stuov buoba, aps avylkusi boltuos drēbēs: «Ej, pi Istolsyna bazneicys jira vacuo nauda, tu jū izraus, i tev gona byus da pošai smertei.» Itūs vuordus pascējuse, buoba izgaisa. Reitā cēlīs, jis pastuosta cytym par sovu nūtykumu. Vvsi jam suoc smītīs: «Tu par nakti kazyn kū vari pīsapināt.» Ūtrā naktī otkon ceļ jū: «Celīs, atguoja tova Laima!» Pacēl's golvu, jis otkon radz pi gultys buobu: «Ej, pī Istalsyna bazneicvs jir vacuo nauda, tu jū izraus, tev gona byus leidz pošai smertei.» Itūs vuordus pascējuse, buoba otkon izgaisa. Reitā cēlīs, pastuosta otkon cvtym par sovu nūtykumu. Vysi suoc smītīs: «Tu par dīnu kai par naudu vīn dūmuoji, tai tevi nakti mīra nav, nauda vys pruotā.» Trešū nakti otkon jū mūdynoj: «Celīs, atguoja tova Laima. Ej, pi Istolsyna bazneicys jira vacuo nauda, tu jū izraus, i tev gona byus leidz pošai smertei.» Itūs vuordus pascējuse, buoba otkon izgaisa. Vot reitā cēlīs, jis nasoka vairs nivīnam, aizīt iz kungu i pastuosta par sovu nūtykumu. Kungs soka:«Labi, ka tai, es tev īdūšu divus kolpus paleigā, trejūs jyus dreižuok izraussit.» Vot kungs īdūd jam divus kolpus paleigā. Iz caturtos naktys pajem jī 1uopstys i īt raustu vacuos naudas. Vot vecs suoc stuosteit, ka jis vēl nu vacim dzierdēj's, ka vacū naudu atrūn, navar slyktu vuordu runuot. Kai vīn pasaceisi slyktu vuordu, vacuo nauda iz raizi nūgrimst. Nuguoja jī iz tū vītu, kur buoba beja stuostējuse, i suoc raust. Rauš, rauš - kur bej's nabej's - atskrīn sorkons suņs, sēžas iz dūbys molys i sēd, i nadūd raust. Nalelu laiceņi pasēd, i nūskrīn pa celi. Suoč jī otkon raust. Rauš, rauš - kur bejs nabejs - atskrīn vylks, sēžas iz dūbys molys i sēd, i nadūd raust. Drusku pasēdējs, otkon taipat nūskrīn pa ceļi. Rauš otkon jī. Rauš, rauš - verās: jau radz skreinys viersu. Te - kur bejs nabejs - atskrīn luocs, sēžas iz dūbys molas i sēd, i nadūd raust. Teik jīm baiss, kū dareit, sačer jī luopstys i skrīn iz luoča, a luocs kai nūgyun akmini, kai sper vīnam ar akmeni, tys aizklīdz: «Vai, valns. mugoru saberza!» Zeme vīn nūreibēja, kai vacuo nauda nūgryma, i 1uocs izgaisa.