65. Sīmanis Mazjānis Jaun-Rozē. D. Ozoliņa «Raganas» . Etn. III, 1893. LP, VII, I, 1020, 14.

Agrākajā Apes Ragankalna mežiņā, kur bija Palejas un kur tagad ir Apes muižas kalpu mājas, raganas kārdinājušas daudz cilvēku. Reizi gājusi meita pa ceļu un iedama pielasījusi pilnu klēpi grivnu, sidraba desmitkapeiku gabalu, ko raganas tur bija paslepeni piekaisījušas. Nevarēdama panest, meita sacījusi: «Lai velns i naudu, ko tik daudz - nevar panest!» Nauda tūliņ no klēpja izbirusi zemē, palikdama par bērza tāsim.

P i e z ī m e. Sīmanis Mazjānis piesūtījis D. Ozoliņam teiku no Jaunrozes (Etn. III, 1893), kur meita atradusi naudu, bet domājot par Dievu, nauda pazudusi (VII, I, 1017, 1). P. Š