Naudas racēji iztraucēti.

66. P. Šmits no P. Zeltiņas Ikšķilē.

Lielvārdē viens vīrs reiz nosapņojis, ka tur un tur esot nauda aprakta. Viņš sarunājies ar savu draugu un nu abi naktī divpadsmitos gājuši naudu rakt. Bet tikko viņi sākuši rakt, te pienācis melni ģērbies kungs un sacījis: «Tā ir mana zeme, jums nav brīvu rakt.» Racēji viņu nemaz neievērojuši un tikai rakuši. Tad atnācis velns un pūtis viņiem uguni virsū. Tie atkal nav likušies ne zinis. Te atskrējusi viena cūka, kurai cigārs bijis iesprausts pakaļā un dūmi vien kūpējuši. Viens no racējiem pasmējies, un naudas pods tūliņ skanēdams nogrimis dibenā. Gan vēl rakuši, bet nevarējuši vairs dabūt.

P i e z ī m e. K. Bika uzrakstījis Gaujienā teiku, kur gailis vezumu vilkdams iesmīdinājis racējus, kādēļ tie zaudējuši naudas podu (VII, I, l059, 1). Audzis Jērkulē raksta, ka vista vilkusi «lielu siena vezumu» (VI, 221, 30, 6). Gailis vēl velk siena vezumu J. Simenova teikā no Doles (VII, I, 1041, 1) un L. F. teikā no Apukalna (VII, 1, 1042, 2). Pēc R. Eglītes Gulbenē uzrakstītas teikas jājējs uz kliba āža iesmīdinājis naudas tikotāju (1059, 2). Tāpat arī Šejienietis Praulienā uzrakstījis teiku par jātnieku «ar trīskājainu āzi», par ko naudas racēji sākuši smieties (1060, 3). P. Š.