2. Kalniņu Jēkabs Ozolniekos Kurzemē. Jkr. IV. LP, VII, I, 1026, 2.

Meža muižas ezerā atrodoties liela muca naudas no sen seniem laikiem. Daudzi nopūlējušies to izvilkt, bet nekā. Tā tik smaga, ka nevarot ne pakustināt. Reiz trīs mācītāji piesējuši pavedienu pie mucas un ar Dieva vārda palīdzību to izvilkuši no ezera, kad jau iepriekš bijuši apsolījuši strādniekiem no tā, kas tur būs iekšā, katram pilnu cepuri. Dibinu atsitot, mirdzējis tīrs zelts un sudrabs pretim. Strādnieki noņēmuši cepures. gaidīdami solīto algu, bet mācītāji sarunājušies savā starpā un smīnēdami skatījušies uz naudas mucu. Beidzot viens teicis uz strādniekiem: «Bērni! tās ir kungu lietas, tās nevar jums dot!» Vīri nolaiduši degunus, likuši cepures galvā un taisījušies projām iet, kad muca ar lielu troksni atpakaļ ezerā ievēlusies ar visām kungu lietām. Tur tā vēl tagad guļot.

P i e z ī m e. Gaiķeniekos T. Niedre uzrakstījis teiku, ka tur viens saimnieks nosapņojis, kur naudas katls atrodoties. Kungs tad licis katlu izrakt, solīdams arī saimniekam no naudas atmest. Bet kad naudas katls bijis izrakts, tad nedevis vairs nosapņotājam. Tad katls acumirklī nogrimis. I.. P.