3. A. Bīlenšteins Ilē. 1864. g. «Magazin XIV. B.» . LP, VII, I, 1026, 4.

Beidzamā Kurzemes lielkunga lalkā viens dzimis latvietis, Grinops, lielkunga mīlulis, esot pārvaldījis vairāk muižu šinī (Īles) apkārtnē. Šis Grinops bijis briesmīgs un dikti ciets pret zemniekiem. Viņš pārdevis cilvēkus kā lopus un pavasaros, tukšajā laikmetā, nedevis vis maizi, bet tik pēris. Reiz tas sadzinis pie Īles Spārnu jeb Rakaišu pilskalna lielu ļaužu pulku, pavēlēdams tur izrakt apslēptu mantu. Toreiz kalna virsone bijusi daudz augstāka par tagadējo zemes uzmetumu austruma pusē kalnam. Bet kalna galu norokot, atlicis pārāk tikai šis tagadējais zemes uzmetums (valle). Arī mazās un lielās bedres tur kalnā gadījušās no tās reizes.

Apslēptās mantas šķirstu Grinops kalnā tādēļ neesot atradis, ka šķirsts pasteidzies jau laikā iešmaukties pa kalna apakšu ezerā Nu Grinops dzīries ezeru nolaist, izrakdams prāvus, prāvus grāvjus. (Tā ir patiesība par šiem grāvjiem. Bīlenšteins.) Beidzot ņēmies zvejot ezerā. Tīkls tiešām arī ķēris šķirstu, izvilkdams malā ar visu melno suni, kas tur virsū tupējis. Grinops skubinājis ļaudis: «Velciet no tiesas! Tur būs visiem: būs nabagiem, būs bagātiem, būs arī zemniekiem, ir žīdiem un čigāniem.» Izdevies arī patiesi šķirstu malā dabūt, bet tikko šķirsts drošumā. te Grinops, viltnieks, iesauksies: «Tās ir kungu lietas!» Tūliņ šķirsts izvēlies no tīkla un nogrimis ezera dibinā. No tā laika neviens pats to vairs nava manījis.

P i e z ī m e. K. Bankers Rindā uzrakstījis teiku, ka zviedru kaŗa 1aikā visas Rindas pils mantas nogremdētas Zvingula upes dzelmē. Pēc kara Popes toreizējais kungs zvejojis mantas laukā, solīdams tās izdalīt nabagiem. Bet kad izzvejojumu neraudzījis, tad teicis: «Nevienam vairs nedošu, visa man!» Tad šķirsts ievēlies atpakaļ upē un nogrimis uz visiem laikiem. L. P.