8. Tapilnieks Matkulē. Jkr. II. LP, VII, I, 1029, 11.

Vienu dienu arājs plēsis līdumu, gribējis ietaisīt lauku. Ardams stāvu pakalnu, uzaris lielas dzelzs durvis. Vīrs lauzis ar bomi durvis, gribējis ietikt iekšā, bet nespējis viens uzlauzt un aizgājis pēc citiem vīriem, lai nākot palīgā uzlauzt. Laužot runājuši, ka tur būšot daudz naudas iekšā un ar to naudu varēšot visus nabagus padarīt bagātus. Bijis jau gandrīz uzlauzts, te viens lauzējs iesaucies: «Te vairāk nekā nebūs, kā tikai mums pašiem vien. Nabagiem ne grasi!» Tikko to izteicis, durvis pazudušas un balss atskanējusi: «Tūkstošiem gadu esmu gulējis, tūkstošiem vēl jāguļ!» No tā laika neviens vairs nedz ko atradis, ne arī ko uzaris.