Naudu saņem tas, kam tā nolemta.

15. P. Šmits no P. Zeltiņas Ikšķilē.

Vienam tēvam bijusi iekrāta nauda, bet kad viņš palicis slims, viņš nav gribējis to atdot savam dēlam un nesis to naudu noglabātls Dēls uzmanījis tēvu un redzējis, kur viņš naudu norok. Drīz pēc tam tēvs nomiris un dēls nu gājis uz to vietu naudu izņemt. Bet tik līdz viņš tai vietai tuvojies, no meža izjājis kāds zaldāts uz melna zirga ar pliku zobenu rokā. Bet dēls no tā nav baidījies, un zaldāts aizjājis viņam gaŗām. Kad viņš jau sācis rakt, tad kāds viņu sācis šņākdams žņaugt. Tad dēls teicis: « Vai tu neatstāsies ar labu?» Bet kad viņš jau liecies pēc naudas, tad kāds sagrābis viņu tik stipri, ka pat kauli sākuši brīkšķēt. Dēls dusmās iesaucies: «Ja tu nebūsi ar labu mierā, tad es tevi nositīšu.» Kāds viņam atbildējis: «Tev jau ir māja, ko tu vairāk gribi? Lai nāk māsa pēc naudas.» Tad brālis aicinājis savu māsu, kas tad arī varējusi naudu izņemt. Bet brālis tomēr nedabūjis tās naudas, kas viņam nebijusi vēlēta.