Mazsēņu kungs bijis ļoti skops. Kad viņš saslimis. tad nav gribējis nevienam atstāt savu mantu, uzstaisījis dzelzs kastīti un ielicis tur savu naudu. Tagad meklējis vietu, kur to paslēpt. Iegājis klētī un zem trepēm kalis caurumu. Sieva to redzējusi un jautājusi: «Ko tu tur kal?» Viņam vajagot iekalt stutei caurumu, šis atbildējis. Izkalis caurumu, paslēpis naudas lādīti zem svārkiem un devies uz klēti. Sieva slapstījusies līdzi. Šis to manījis, nu ļoti noskaities, nav glabājis vairs naudu klētiņā. Slepeni tomēr apglabājis naudu dažus soļus no cūku būdas zemē. Neviens nekā par to nezinājis. Pēc 20 gadiem atnāk no Cēres pagasta divi kalpi. Tie nekā par kungu nezinājuši. Vienu nakti viens kalps redzējis sapnī, ka pie vecā cūku staļļa, zem žagaru čupas glabājoties nauda. Viens baidījies turpu iet, ņēmis līdzi ari otru kalpu. Bet līdz nonākuši pie žagaru čupas - kur gadījies, kur ne - pretī izskrien varen nikns suns. Tas virsū šiem diviem kā sadedzis. Kalpi netiek tai vietai klāt ne pagalam, gājuši pat divas reizes. Tad tas kalps, kas redzējis sapni, nodomājis viens pats slepeni doties uz to vietu. Tā arī izdarījis, un suns tiešām arī vairs nerādījies. Tā arī viņam izdevies izrakt noslēpto naudu. Tas kļuvis bagāts un pārgājis dzīvot uz Sasmaku.