Reiz brauca viens kungs par mežu. Netālu viņš ieraudzīja uguni spīdam un lika kučierim zirgus apturēt. Viņš izkāpa ārā un gāja pie uguns. Tur sēdēja viens sirmgalvis, kas uguni sakūra. Viņš lūdza tam uguni, ar ko var pīpi iesmēķēt, un sirmgalvis arī tam atvēlēja. Kungs pajēma vienu ogli, ielika pīpē un gāja projām. Gabaliņu pagājis, pīpe vairs nekūpēja. Viņš gāja atpakaļ un lūdza vēl vienu ogli. Sirmgalvis arī atvēlēja, viņš pajēma vēl un gāja projām. Gabaliņu pagāja, pīpe vairs nedega. Gāja otru reiz atpakaļ un 1ūdza vēl vienu ogli. Sirmgalvis vēl vienu atvēlēja un tad teica, lai nu vairs nenākot atpakaļ. Kungs nu gāja projām. Aizgājis pie kučiera, nesacīja ne vārda, un tik pavēlēja braukt. Bet pīpe atkal bija nodzisusi. Muižā aizbraucis, viņš apskatīja savu pīpi, pīpei bija iekšā trīs dukāti.

No rīta viņš pajēma vienu dukātu un nosvieda pagalmā. Viņš gribēja redzēt, kas to naudu paņems, tam būs tā nauda vēvēta. Visu dienu gaidīja, saule taisījās noiet, tad viens mazs puisēniņš pietecēja un pajēma. Kamēr kungs no otras tāžas noskrēja zemē, zēns bija projām. Otru dienu viņš darīja tāpat, bet atkal nedabūja puisēna rokā. Trešā dienā viņš vēl darīja tāpat pielika redeli pie loga un gaidīja, kad viņš nāks. Saule jau drīz gāja zemē, kad zēns attecēja, pajēma dukātu un gribēja aiziet. Tad kungs uzsauca, 1ai pagaida un puika apstājās. Kungs izkāpa pa logu un piegāja pie viņa un prasīja: «Kam dēls tu esi?» «Es esmu vienas atraitnes dēls.» - «Kur tava māte dzīvo?» Zēns atbildēja: «Jūsu ērbēģī.» Kungs prasīja: «Kur ir tie divi dukāti?» Viņš atteica: «Mājās ir.» Tad kungs nelaida viņu projām, ieveda viņu istabā un lika labi apģērbt. Un ap pusnakti viņi brauca uz to vietu, kur viņš ar sirmgalvi bija runājis. Sirmgalvis atkal kūra savu uguni. Kad sirmgalvis ieraudzīja zēniņu, viņš to apkampa, nobučoja un bija ļoti priecīgs. Tad sirmgalvis pazuda un tā og]u čupa pārvērtās par dukātiem. Tad kungs to paņēma to naudu, paturēja puiku pie sevis un uzaudzināja to lieļu.