Reiz vienā muižā dzīvāš vecs lielckungs, šim bīš pulka naudas, vesala pagrabs pillc. Lielckungs nomiris un visi zināši, ka šim pulka naudas, bet nevienc neticis naudai klā un kurš vie iegāš pagrabā, tas ar vais ārā nenācis. Tai pašā muižā dzīvāš vecs rijnieks un šis reiz nospriedis, ka jāeiot pēc naudas uz Iielkunga pagrabu. Rijnieks saplēsis skalus, iesitis skalu bunķī un aizgāš. Viņč nu iegāš pagraba priekšā un tur bīsi krāss. Rijnieks aizkurināš krāsni, pods šim ar bīš 1īdza un vārījienc ar. Rijnieks vārīš putru, ko pastrēbties. Ka nu putra bīsi gatava, ta rijnieks sācis strēbt un tūlī ar nākuši div melli lieli vīri. tādi ar redeļu zobim, un nesuši zārku un nolikuši zārku rijniekam līdzās un paši akal tūlī aizgāši. Rijnieks dagāš pie zārka un nocēlis vāku. Zārkā gulēš muižkungs, tās pašas muižas. kur rijnieks dzīvāš un kas jau sen priekš lielkunga bīš nomiris. Nu rijnieks sacīš uz muižkunga: «Ko tu tur guli, celies augšā, pastrebies putru!» Muižkungs kāpis no zārka 1aukā, dasēdies pie putras poda un ontalīgi sastrēbies. Ta nu šis mācīš rijnieku. kā lei darot, ta šis dabūšot naudu. Lei eiot vie dziļāki, aiz trešām durim esot nauda, 1ai nebīstoties neviena baidēkļa un lei naudu dalot akurātīgi uz pusēm. .Ja šis tā darīšot, tad dabūšot naudu. Nu muižkungs akal kāpis zārkā apakaļ un rijnieks uzcēlis vāku virsū. Tūlī akal abi mellie bīši klā un aiznesuši prom. Rijnieks gāš uz pagraba durim. Šim nu rādīšies visādīgi baidēkļi un negribēši laist uz trešām durim, bet rijnieks nekā par šiem neiztaisīš un gāš tik tālāku. Ka nu šis iegāš trešā istabā, ta tur bīsi traki liela guba naudas. Nu rijnieks paņēmis liešķeri un sācis viškāt naudu sev pa labi un pa kreisi. Ka bīš izviškāš, ta vē pa1icies vienc pats vecais petaks. Nu rijnieks paņēmis ciri un pārcirtis petaku vidū pušu un katru pusi iesviedis savā bļāķī. Tā nu rijnieks dabūš naudu un vezum vezmiem pievedies.