Vīnu reiz Juoņa dīnos naktī treis puiši sasarunuoja īt naudas maklātu Trešais beja gudruoks, un kad pi juo atguoja un vajadzēja īt naudas roktu, soka: «Es naīšu, ejit jyus divi!» Tī divi puiši pajēmja luopstas un aizguoia, bet par nagaru laiciņu ari trešais guoja pakaļ. Naudas maklātuoji pīguoja pi daudzvnuotuo akmeņa, ka zam tuo akmeņa Juoņa dīnas naktī varūt atrast naudu, atvēļa akmeņi un suoka rakt. Jau ruoduos: te pat nauda byus, bet izrakt navar. Trešais puiss stuovēja par gobolu un redzēja, kai ap racējim doncuoja apkuort uozis un kad racēji roka, vvs lyka prīškā sovus rogus. Tvs uozis beja valns, kuram vajadzēja naudu sorguot. Roka, roka puiši un, nūsaspļuovuši, aizguoja uz daudzvnuotū bārzu, ka zam tuo saknem asiūt nauda. Puiši guoja uz bārzu, bet uozis, ap jīm lumstīdamīs, guoja leidza, l&127;et puiši tuo naredzēja. Trešais puiss pīguoja pi akmeņa, drusku ar rūkom pakosa un izjēmja katliņu ar zalta naudu. Racēji pīguoja pi bārza un otkon suoka rakt, bet uozis vys gryudia luopstom Prīškā rogus. .Jau, ruoduos, nauda te pat skaņ ap luopstom, bet izrakt navar. Nūsaspļuovja racēji un aizguoja uz daudzyu&127;tū ūzulu. Trešais puiss, kur stuovēja par gabaliņu nu bārza, redzēja uoža viltību un pīguojis pi jau paroktuos dūbītes zam bārza saknem, izjēmja ūtru katliņu ar zalta naudu. Racēji ;aizguoia pi ūzula un suoka rakt, bet uozis ar sovim rogim vvs maisīja rakt. Puiši nūsaspluovia un guoja uz sātu. Ari uozis prīcīgs 1umstījuos ap jīm, ka izsorguoja naudu, bet trešais puiss pīguoia pi ūzula, izjēmja trešū katliņu ar zalta naudu un prīcīgs aizguoja uz sātu. Pēc nailga lalka jis iztaisīja lobas muojas, apsaprecēja un dzeivoj ar sīvu, bet nikam nasoka par naudas atrasšonu. Jau puiss ar sīvu puordzeivuoja divpadsmit godu, bet nivīns cyts, kai tik jis, nazynuoja nu kuo puiss palvka boguots. Vīnu reizi sīva soka veiram: «Veiriņ, jau divpadsmit godu es ar tevi nūdzeivuoju, bet tu man naesi pasacījis, nu kuo tu palvki boguots. Ļauds runoj šai un tai, bet pasoki tu man vysu taisnību!» Veirs izstuostīja sīvai nu gola leidz golam, kai jis palvka boguots un apmuonēja divējus racējus un valnu. Kai tik veirs izstuostīja, aiz lūga nazkas najaukā bolsā aizaklīdzja: «Atdūd mums katliņus! Mani jau divpadsmit godu šausta ar dzelža reikstem par naudas nanūsorgošuonu!» Veirs Pajēmja tukšus katlinus, izsvīdja pa durovom uorā un valns, katliņus pagyvis, prīcīgs aizskrēja uz elni, bet veirs ar sīvu 1eidz mvuža golam nūdzeivuoja laimīgi.