Netālu no mūsu mājas atrodas liels vecs bērzs. Tas aug viens pats pļavas vidū. Agrākos laikos, kad es vēl biju mazs zēns un dzīvoju pie sava tēva, es gāju ganos. Pusdienas laikā, kad govis biju sadzinis mājā, es aizgāju uz pļavu, par kuru tek maza upīte, makšķerēt un domāju tikai par zivim. Nejauši paskatos uz veco bērzu un redzu tur lielu uguni. No lielām izbailēm atstāju makšķeri un zivju trauku zemē un skrēju uz māju. Atskatījos atpakaļ un redzēju vēl pie vecā bērza spožu uguni. Aizskrēju mājā un pastāstīju tēvam, ka vecais bērzs deg. Tēvs nāca man līdz, lai apskatītos, bet uguns vairs nebija redzama, un arī nekādas deguma zīmes nebija manāmas. Tad uz mājām nākot, tēvs man sāka stāstīt par to bērzu. Kad vecais tēvs vēl bija dzīvs, mēs arī redzējām tādu pašu uguni degam un toreiz tas notika bieži. Mēs domājām, ka tur vajag būt apslēptai naudai un tāpēc sadabūjām vēl divus vīrus no kaimiņiem, un gājām rakt bērza saknes ārā. Izrakām labi dziļi un beidzot arī atradām vienu mazu kastīti, kas bija pilna ar zelta naudu. Nu gan bija laimes daudz, bet vēlāk izrādījās, ka svešai naudai piemīt vairāk nelaimes. Mums un tāpat arī kaimiņam sāka govis slimot un beidzot palika visas slimas. Nu iedomājāmies, ka 1aikam atrastā nauda ir vainīga, un tāpēc gājām steidzīgi un norakām atpakaļ&127; naudu savā vietā. Pēc tam govis sāka atkal palikt veselas.