Naudu saņem tas, kam tā nolemta.

28. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag.

Zeltiņos (Palsmanes pagastā) zem veca gubenīša bijusi apslēpta nauda. Gubenītī gulējusi reiz viena jauna meita. Tik1īdz meita aizmigusi, pie viņas pienācis tāds tumšs vecis, grūstīja viņu un sūtījis, lai no tās vietas ejot prom. Meita nedabūjusi visu nakti miera. Otru nakti meita vairs negājusi uz gubenīti gulēt. Viņa gulējusi istabā. Tad pie viņas pienācis tāds balts vecītis un teicis, lai ejot uz gubenīti, tai vietā, kur viņa vakarnakt gulējusi, zem grīdas esot nauda, kas viņai novēlēta. Lai paceļot baļķīti, pakasot ar roku trīs reizes, tad nauda būšot rokā. Ja viņai vienai esot bailes, lai tad pasakot tēvam vai mātei. Tas tumšais vecis, kas to pagājušā naktī grūstījis, esot naudas sargātājs. Lai ejot vien droši un nebaidoties. Kad meita pamodusies, viņa visu izstāstījusi tēvam un mātei. Māte negājusi meitai līdz; arī tēvam bijis bailes. Tā arī nauda palikusi zem gubenīša grīdas.

Pēc vairākiem gadiem gubenīti noplēsuši un viņa vietā uzcēluši stalli. Bet saimniekam neklājies labi. Trīs gadu laikā viņam nonīkuši jaunā stallī divi ērzeļi. Saimnieks nopircis jaunu ķēvi, bet arī tā nonīkusi, palikusi stīva uz kājām. Tagad gan vairs jaunā stallī zirgi nenīkstot.