Vienu nakti div vīri rakuši pie Naudas akmina (Pārkaļņu mežā, Smiltenes virsmežniecībā). Šie, luku, gribēši to naudu dabūt rokā, kas kaŗa laikos pie akmina aprakta. Šie jau nu abi div bīš labi dziļu bedri izrakuši, ka uzreizi vienc vīrs sacīš: «Klau', kā apukšā dzied gaiļi!» - «Iesim uz māju, nebūs labi.» sacīš otris vīrs pretī. Nu abi lāpstas cie un uz māju prom. Bet mājā šiem abim bīš sievas un katram pa bērnam Tie nu bīš zili melli palikuši. Nu šie sākuši sievas un bērnus rīvēt un laitīt. kamēr visi palikuši vesali. Tā nu ar tie abi vīri nedabūši naudas rokā. Bet ta no Startēniešiem atbraucis vienc tāds gudrinieks un šim bīš kalti vāģi un tādu šai pusē nemaz nebīš un tas to naudu Jāņa nakti izracis. Tik rītīnā redzēši, ka pie akmina pieiet kaltu vāģu grambas un tādas pašas akal aiziet.