Reiz viens puisis svētvakarā gājis uz ganībām pie zirgiem. Piepēži ieraudzījis: pie viena krūma deg uguntiņa. Aizgājis pie uguntiņas - redzējis: āzis sildījies tur. Satvēris āzi pie ragiem un turējis cieti. Kauču āzis raustījies un spārdījies, bet noturējis gan. Tamēr ar āzi tur staipījies, kamēr miegs nomācis zēnu. Rītā gaismiņā puisis atmodīsies - kas ir - naudas maiss tam rokās.

Cits atkal skaidri esot redzējis pie tās uguns naudas maisu un ap maisu milzumis āžu. Klupis āžu pulkā iekšā, satvēris maisu pie viena gala. Nu āži salēkuši no visām pusēm virsū, baidīdami to, kamēr paģībis; bet maisu neizlaidis no rokām, lai kas. Otrā rītā atmodies - rokās maiss ar naudu.