Divas sievietes gājušas uz Smiltenes baznīcu. Viņas apsēdušās pie Smiltenes veciem pilsmūŗiem un āvušas kājas. Viena sieviete pamanījusi, ka pa šķirbu, vecos pils mūŗos, birst kviešu graudi. Viņa pieskrējusi un aplikusi priekšautu. Mazu gabaliņu tālāk, pa otru šķirbu, birusi sidraba nauda. Otra sieviete tur turējusi savu priekšautu. Kvieši un nauda biruši nepārtraukti. Baznīcā zvanījuši, jo iesākušies dievvārdi. Abas sievietes steigušās uz dievvārdiem un nospriedušas atpakaļnākot atkal atnākt pēc naudas un kviešiem. Viņas aizbāzušas ar lupatām tās šķirbas, pa kuŗām nauda un kvieši biruši, un aizgājušas uz baznīcu. Kad abas sievietes, pēc dievvārdiem nākušas no baznīcas un piegājušas pie veciem pilsmūŗiem, tad pa šķirbām vairs nauda un kvieši nebiruši. Sievietes jau priekš dievvārdiem dabūjušas labi daudz: vienai bijis pūrs kviešu un otrai zekstelis vecu laiku sidraba naudas.