Reiz tumšā naktī, pa lielceļu uz Krapas muižu gājis viens ceļinieks. Kad viņš nonācis pie Kadupkalna, tad jau bijusi pusnakts. Debesis bijušas apklātas ar tumšiem mākoņiem. Ceļinieks piegājis pie lielas egles, kas aug kalna pakājē, un nogulies, jo bijis ļoti piekusis. Piepēži mākoņi pašķīrušies un ceļinieks, mēneša gaismā, ieraudzījis baltu tēlu. Tēls teicis, lai rokot zem egles saknēm, tur esot pods ar zelta naudu. Tad tēls pazudis. Otrā rītā ceļinieks aizgājis uz tuvējo māju, palūdzis no saimnieka lāpstu; izracis naudu un laimīgs gājis tālāk.