Naudu saņem tas, kam tā nolemta.
41. No Alūksnes. Zin. Kom. kr. LP, VI, 220, 30, 3.
Vecie ļaudis saka, ka sapnis izceļoties tā. Gulot dvēsele atšķiroties no miesām un izstaigājoties pa dažādām vietām, bet staigājot viņa parādot šīs vietas miesai arī. Dvēsele skraidot apkārt tauriņa izskatā, tādēļ arī sakot, ja tauriņu ieraugot: «Re, re, kur dvēselīte skraida!»
Reiz divi puiši pieguļā uzkūruši uguni un nolikušies gulēt. Viens drīzumā aizmidzis, otram miegs nenācis; tas palicis nomodā un redzējis: - biedram izlaižoties no mutes balts tauriņš, aplaižoties trīs reiz vienam krūmam, iesprūkot atkal mutē atpakaļ un biedrs tūliņ atmožoties, stāstīdams, ko sapņojis: viņš esot redzējis ērmotu sapni: pienācis viens vīrs un stāstījis, ka pieci soļi no šā ugunskura zem krūmiņa esot nauda, to lai viņš izrņemot. Labi, sākuši rakt un patiesi atraduši naudu.