Viens saimnieks, uz Rīgu braukdams, ierauga pelīti, ar rubli naudas mutē, pa ceļu tekot. Zemnieks, gudrenieks, neņem vis pelītei naudas nost, bet iet tai nemanot no pakaļas, redzēt gribēdams, kur pelīte ar to rubli paliek. Drīzi vien arī pamana, ka tā kādā cinī ielien, bet tūliņ atkal pa otru pusi izlien un aiztek. Nu iet saimnieks pie ciņa un atron tanī pulka pulka rubļu. Viņš paņem, cik pēc vajadzības nodomā, aizbrauc Rīgā, iepirkas pilnu vezumu un brauc mājā un tā dara ilgu laiku. Kaimiņi nevar ne izbrīnēties, ne noērmoties, kur tas to naudu ņem: tukšā uz Rīgu aizbrauc, bet ar pilnu vezumu atbrauc. Sāk viņu uzvaktēt un, riktīgi, izdabū arī, ka pelīte kaimiņam naudu velk. Tie iet arī pie ciņa un izņem visu naudu. No tās reizes pelīte vairs naudas nevilkusi.