Reiz gonc ganējs gūvs un apsagulīs. Jis radz sapnī, ka endžels viņam soka: «Kod uzcelsīs, tod redzēsi viers zemis naudis grobu i vīnu vērsi, tevi vedeis prūjom, a tu nikuo nateic. Ganc pīzaceļās i radz tū naudis grobu. Bet kai jam vad prūjom vērsi ,tai jis skrīn pakaļ un klīdz. Bet tai arī tis naudis grobs īkreit zemē īkšā un paziud.