Reiz gājis mājā no dienesta atvaļināts zaldāts. Viņš bijis dikti noguris un apsēdies ceļmalā uz akmens atpūsties. Uz akmeni bijuši uzrakstīti vārdi, kurus neviens nesapratis. Viņš sācis gudrot un beidzot izgudrojis. Vārdi bijuši jālasa no otra gala. Uz akmens bijis rakstīts: «Ceļniek, kāju apakšā atron naudas maku, ko atrazdams atdod kroņa cilvēkam.» Tā kā viņš pats bijis kroņa cilvēks, tad viņš naudas maku varējis paturēt. Makā bijis daudz naudas. Pārgājis mājā viņš naudu noglabājis uz rijas augšu. Pusnaktī pa rijas augšu staigājuši velni, bet neviens naudu nedrīkstējis ņemt, tāpēc ka to bij pārnesis kroņa cilvēks.