Reiz viens nabaga ciļinieks iegājis kādā sētā lūgt naktsmājas. Saimnieks dotu gan rijā guļas vietu, bet tur pa naktim pats velns dancojot. Nabags neliekas par tādām lietām ne zinis. Un tā tas nabags i aiziet gulēt tai rijā. Bet ap pusnakti dzird: rijas augšā sāk vaidēt: «Vai, vai! Kritīšu, kritīšu!» Bet nabags, drošs būdams, cērt vaļā: « Krīti! Ka tu i kaklu nolauztu!» Acu mirklī nodžinkst vien -- un uz grīdas gulējusi liela čupa naudas. Nu nabags ir bagāts vīrs.