Lazdonā viens jauneklis uzgājis mežā celmā sudraba naudas podu, bet melna čūska gulējusi tam virsū, nedrīkstējis aiztikt. Bet pateicis to mežsargam, tam bijuši čūsku vārdi, kā čūskas stīvas padarīt. Mežsargs tad sasaldējis čūsku un naudas podu paņēmis. Paņēmis gan, bet naktī viens aiz durvim sauc mežsargam: «Nāc laukā, nāc laukā!» Kā izgājis, tā uz sliekšņa sabrucis un beigts.