Viens saimnieks paņēmis no uzraktas naudas vienu dalderi, aiznesis uz pilsētu un domājis: «Jāredz, vai žīdi arī ņems tādu naudu pretim?» Nēmuši gan žīdi, mīļā prātā ņēmuši pretim. Bet tiklīdz saimnieks pārnācis mājā, žņaudzējs klāt. Nāve nu tikai ir! Neko darīt, gājis atkal uz pilsētu un mainījis atpakaļ izdoto dalderi. Kā atmainījis atpakaļ un nauda atkal bijusi visa vienkopu, tūdaļ saimnieks izveseļojies. Bet kad nu nevienam nedrīkstējis piedāvāt atrasto naudu, tad ieracis to lauka vidū, pie vienas priedes. Ilgi tai vietā tad redzējuši naudu žāvējamies, bet laukā rakt nevienam vairs neticies: kur tādu naudu liksi, ko tērēt nevar?