Dažādas teikas par naudu.

Dobes kalnos (pie Sirmeles) šur, tur - vai nu vienā, vai otrā kalniņā - daudzreiz rakņājušies pēc apslēptas mantas; bet viss velti: tās bedres, kas dienu izraktas, naktī aizgāzušās. Citā reizē viens atkal Dobes pilskalnā virvē ielaidies pa skursteni un apakšā redzējis eņģeļus (garus) sēžam, grāmatās lasām. Tie vaicājuši ienācējam, vai vēl tie putni gaŗos, melni baltos svārkos gar kalnu lidinoties. (Vēl tagad Dobes kalnos daudz žagatu piemīt.) Atbildējis: «Jā!» Tad šie teikuši: «Nu, tad mums vēl 1000 gadu te apakšā jāsēž. Bet ja vairs putni garos, melni baltos svārkos gar kalnu nelidināšoties, tad viņi paši no sevis iznākšot ārā un pasauli nopostīšot. Cits atkal Dobes kalnos esot gulēdams sapņos redzējis kāziniekus aplam lielā spožumā gaŗām ejam. Atmodies un atradis sudraba pakavu tur. Citā reizē arī viens Dobes kalnos gulējis. Te parādījies tāds gars stāstīdams gulētājam, kas kalnā paslēpts un kā viņam iespējams to sagūt. Tad gulētājs vīrs brīnīdamies iesaucies; «Ai, Dieviņ!» - tūliņ gars pazudis un viss pateikums aizmirsies šim. Būrums palicis neatburts (nogrimusī manta un pils palikusi apakšā, kur bijusi). Agrāk redzējuši kalna galā caurumu. (Tagad no tam ne pēdas vairs.) Ja toreiz kalnā (caurumā) pīli ielaiduši, tad tā iznākusi pa upīti ārā. Senāk Incēnu kalnā arī avots bijis. Vēlāk tas gadījies kalna malā. Vē1 šodien kalna apakšā pļava ir avotaina (uz strauta pusi).