Dažādas teikas par naudu.

 

Reiz vecos laikos viens skrodelis gājis uz māju no darba. Bijis ap pusdienas laiku. Kad skrodelis nonācis Vijciema pagasta Vārtiņu mājas norās, tad apsēdies, lai atņemtu elpu. Skrodelis atlaidies uz noras un pīpējis savu kaļķīti. Bet - kur gadījies, kur ne - tam sācis ripāt apkārt mazs zelta sietiņš, kas spīdējis kā saule. 1zbrīnējies raudzījies skrodelis uz viņu. Sietinš apripājis ap skrodeli trīs reizes un uzreiz pazudis. Kad skrodelis aizgājis mājā un stāstījis mājniekiem par zelta sietiņu, tad saimnieka vecais tēvs to nosaucis par muļķi, jo neesot pratis naudu saņemt. Zelta sietiņš esot bijusi nauda, kas rādījusies. Būtu skrodelis sietiņam uzlicis roku, tad nauda būtu tai vietā, kur viņš gulējis, rokas dziļumā. Bet ja skrodelis būtu uzmetis sietiņam cepuri, tad nauda būtu cilvēka auguma dziļumā.