Dažādas teikas par naudu.

Vakara krēslā pie saimnieka Sila-Miķeļa ienāca svešs, ērmīgi ģērbies vīrs ar lielu grāmatu padusē un savādu dzelzs spieķi rokā. «Man jums jāstāsta kāds noslēpums,» svešais, Sila-Miķeli pie malas vezdams, teica: «Jūsu tīrumā, kā jau paši būsit dzirdējuši, netālu no lielā vecā ozola, atrodas apslēpta manta, liela lāde, pilna ar zeltu un sidrabu. Man pazīstams kāds otrs gudrenieks, kas arī prot apslēptu naudu uzzīlēt. Tas jau sen to būtu izracis, bet tik tuvu pie mājas bīstas strādāt. baidīdamies, ka viņa nepamana. Es turpretim gribu būt pieticīgāks: ja man trešo daļu no tās mantas atvēlat, tad labprāt to mantu uzzīlēšu un palīdzēšu izrakt. Domāju, mēs no tās mantas abi tiksim bagāti.» Ļaužu runas tiešām jau sen daudzināja, ka Sila-Miķeļa tīrumā pie vecā ozola atrodoties ierakta lāde ar naudu. Sila-Miķelis, būdams ļoti māņticīgs, klausījās ar pukstošu sirdi. Priecādamies par tādu laimi, tas svešajam apsolīja ir pusi no atrastās mantas, kad tikai izdošoties naudu laimīgi dabūt rokā. Naktī ap pulksten divpadsmitiem abi ar lāpstām gāja uz tīrumu. Svešais ar dzelzs spieķi sāka dažādi ērmoties un pa tīrumu bakstīt. Tad uzšķīra lielo grāmatu un lasīja nesaprotamus vārdus tādā balsī, ka Sila-Miķelim tīri bail metās. Tad tas nāca un Sila-Miķelim rādīja, kur jārok. Labu brītiņu rakuši, tie tiešām atrada lielu, smagu lādi, ko abi tikai ar lielām pūlēm spēja izcelt un mājā pārnest. Mājās svešais atkal uzšķīra grāmatu un lasīja svešā valodā, ar spieķi dauzīdams pie visiem lādes stūriem. Beidzot tas domīgi nogriezās nost un uz saimnieku sacīja: «Lādi esam izrakuši nelaimīgā stundā. .Ja tagad to atveram, tad nauda pārvērtīsies par oglēm un mēs nemantosim ne nieka.»

P i e z ī m e. Turpat iepriekš (VII, I, 1146, 2) ir nodrukāts kāds ziņojums pēc «Rigasche Zeitung» as (1888. g. «Balss», nr. 15), kur kāds burvis tiek Valkā vests pie tiesas par to, ka tas visādiem māņu līdzekļiem solījies zemē ieraktu mantu uzzīlēt. - K. Bankērs vēl uzrakstījis teiku no kāda Ģeimaņa Dundāgas Sīkragā, ka kāds vīrs, savu bumbu ritinādams, atradis to zelta pulksteni, ko viens kuģinieks bijis pazaudējis (LP, VII, I, 1148, 4). P. Š.