7. A. Lerchis-Puškaitis no Jāņa Pekas Lestenē. LP, VII, I, 858, 3.

Viņos klausības laikos rijnieks naktī nozadzis Lestenes muižas rijās labību un vedis uz mājām. Iebraucis Aplokā (mežiņā), redz pulka vilkaču uz ceļa, visi glūn uz šo, itkā gribēdami nagos grābt. Bet par laimi, viens lielāks vilkacis ar kuplu, kuplu asti citus nomierinājis, palaizdams šo, lai brauc garām. Tas nu tas. Te rītā kungs atsauks rijnieku pie sevis un noprasa: «Kur tu vakar brauci? ko tu vedi?» «Tā un tā, cienīgs lielskungs. braucu ar rudziem!» «Nu, šoreiz tev vēl piedodu, bet sargies citā reizē nagus palaist. Nebūtu es vakar tevi izglābis, tad tu Aplokā smalki būtu saplosīts! 'Tā tava laime!» (To vakaru Lestenē esot bijuši daudz kungu kopā un tie tie vilkači bijuši, bet kuplastis bijis pats vecais Lestenieks.)