Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu.

9. Z. Lapiņš Salacā.

Reiz kalpi runājuši par vilkačiem. Otru dienu viņi gājuši kaudzi mest. Te viena sieva aizskrējusi uz mežu. Pēc kāda laika izskrējis no meža vilks un devies taisni puišiem virsū. Viens puisis paķēris dakšas un izdūris vilkam aci. Vilks ieskrējis mežā. Pēc kāda laika sieva atgriezusies ar izdurtu aci. Puisis prasījis: «Kas tev to aci izdūra?» - «Tu pats,» sieva atbildējusi, «es jau pati biju tas vilks.»

P i e z ī m e. Jau Olaus Magnts savā «Historia» (1555, 7) par Livoniju atstāsta teiku, ka kāds vīrs pārvērties par vilku, kam uzbrukuši suņi. Kad vīrs pārvērties atkal par cilvēku, tad bijusi izkosta acs. P.