12. Ētmanis Kazdangā. Brivzemnieka kr. LP, VII, I, 889, 1.

Ja vilkata patlaban būtu izlīdis pa saknes apakšu un aizskrējis, bet kāds cilvēks lienamo caurumu aizbāztu. tad vilkata ātŗāki par cilvēku nevarējis atpakaļ tikt, kamēr aizbāzējs cauruma nav attaisījis. Reiz viens kaimiņš (burvis) gribējis ar vilkatām uzkrist otram kaimiņam. Bet kaimiņš paslepus aizšāvies un aizbāzis vilkatam cauri lienamo saknes apakšu. Nu visi vilkatas bijuši viņa varā. Gaismā vilkatu bars devies pie cauruma atpakaļ - atron cieti. Nu bļāvuši, kaukuši kā negudrie. Tad kaimiņš katru pa kārtai labi izkāvis un izpēris, visvairāk savu kaimiņu, un tad laidis pa vienam vien saknes apakšai cauri. No tā laika vilkatas devušas viņam mieru.