18. Oškalnu Andrejs no savas 90 g. v. mātes Lindes Birzgalē. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 862, 13.

Vilkatas dažreiz uzkrituši arī cilvēkiem, bet tikai tad, ja svarīgāka iemesla dēļ .gribējuši atriebties.

Tā vienai meitai bijuši divi brūtgāni, abi vilkatas: bet viņa to nav zinājusi. Pirmo brūtgānu meita vairāk mīlējusi nekā otru, jo viņam bijušas ļoti košas acis, tādēļ mīlējusi vairāk. Par to otrs brūtgāns sapiktojies, nosolīdamies atriebties. Reiz meita gājusi uz mežu ogot. Tad pirmais brūtgāns ieteicies: mežā ogotāju apstāšot divi vilki, bet lai neko nebaidoties. Jā, tā patiesi arī bijis. Kā iegājuši mežā, tā divi vilki klāt. Tas viens grib kost, otrs atkal neļāvis, aizstāv meitu. Beidzot ogotāja nezin kā ieskatījusies aizstāvētāja vilkam acīs un pazinusi no košajām acim savu pašu pirmo brūtgānu un saukusi šo vārdā. Tiklīdz kā pasaukusi vārdā, šis tūdaļ palicis par cilvēku. Bet otrs vilks tagad nebijies vairs ne no viena aizstāvja, kā nezvērs uzklupis abiem un saplēsis. Plēsoņa bijis meitas otrs brūtgāns - vilkatis.