21. Sīmanis Mazjānis Jaun-Rozē. LP, VII, I, 895, 4.

Dzīvojis saimnieks, kas šad un tad pārvērties par vilkatu.Tas negājis nekad ar citiem cilvēkiem reizē sestdienās pirtī. Puisis, gribēdams noskatīties, kādēļ saimnieks to tā dara - vienā sestdienā palīdis palāvē, lai slepeni saimnieku aplūkotu. Sa.imnieks, pirtī ienācis, noģērbies un sācis mazgāties. Puisis no palāves ieraudzījis, ka tam liela, gaŗa vilku aste klāt. To redzēdams, tas tā satrūcies, ka lēcis no palāves laukā, kliegdams: « Vilks, vilks, uja, vilks!» Saimnieks arī tūliņ pārvērties par vilku. Puisis ātri izbēdzis no pirts tā ka tas tam nekā ļauna nav varējis darīt. No tās reizes saimnieks ar puisi lāgā nevarējis satikt un tomēr ne vārda nepieminējis par notikušo atgadījumu.

P i e z ī m e. Arī J. Ilsters Vestienā uzrakstījis teiku, kur saimniecei vilkatai bijusi vilka aste (VII, I, 878, 3). P. Š.