Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu.
28. Ķrēsliņu Jānis. «Latv. teikas» I, 11.
Dzeņu kroga tuvumā pie Augstā kalna starp purviem un bezdibeņiem bija saliņa, uz kuŗas katru nakti sapulcējušies visa tā apgabala burvji un raganas. Zemē atradusies liela liepas sieksta ar cauru vidu. Siekstai bijis tāds spēks, ka tas, kas caur siekstas cauro vidu izlīdis no viena gala 1īdz otram, varējis pārvērsties, par ko vien gribējis. Tuvumā dzīvojis kāds saimnieks, kas bijis burvis, un visiem kaimiņiem darījis postu un nelaimi, par vilku palikdams tiem saplosījis lopus un zirgus. Saimnieka kalps nomanījis, ka saimnieks pusnaktī, kad visi guļ, aiziet projām un tikai pēc gaiļu laika pārnāk. Kalps ņēmās uzmanīties, ko saimnieks pa nakti dara un kurp tas iet. Nākošu nakti tas gāja saimniekam slepen iepakaļ, līdz abi nonāca saliņā, kur kalps paslēpās krūmos, lai redzētu, ko saimnieks tur dara. Saimnieks, pie siekstas nonācis, sāka ātri noģērbties, nolika drēbes siekstas ārpusē un līda caur siekstu trīs reiz uz vienu pusi, trīs reiz uz otru un runāja nesaprotamus vārdus. Pēdējo reiz no siekstas vairs neizlīda saimnieks, bet vilks, kas ar ātriem lēcieniem devās no meža ārā. Kalps pa tam paņēma drēbes, paslēpa krūmos un gaidīja, līdz saimnieks nāktu atpakaļ. Gaiļiem pirmo reiz dziedot, vilks tiešām atkal lielicm lēcieniem bija atpakaļ, ar aitu mutē, ko zemē nometis, devās pie siekstas, kur pirmīt bija nolicis drēbes. Drēbes neatradis, tas sāka ošņāt un smilkstēdams apkārt skraidīt. Kalps izbijies sāka bēgt, vilks tam pakaļ. Kalps tikko pajaudāja mājā pa durvim ietikt un tās no iekšpuses aizšaut, kad arī vilks pie durvim bija klāt, kur tas sāka smilkstēt un krimst durvju slieksni. Mājas ļaudis saskrien ar kūjām un vilku nosit. Kalps grib novilkt vilkam ādu, bet ar bailēm ierauga sava saimnieka līķi. Viņš to aprok zemē un nesaka nevienam, kas noticis. Sieva gaida viru pārnākam, bet nesagaida un nevar saprast, kas tam noticis. Bet kalps gan zin, kādu galu saimnieks ņēmis.
P i e z ī m e. Šo teiku ir uzņēmis arī A. Lerchis-Puškaitis (VII. I, BST, 16), bet valodas ziņā drusku sagrozitā veidā. P. Š.