29. H. Skujiņa Aumeisteru pag.

Viens saimnieks devis saviem gājējiem katru launagu jēra gaļu ar kāļiem. Gājēji brīnījušies, brīnījušies, kur saimnieks vienmēr jēra gaļu ņem, ka nereizi neviena jēra nekaun. Reiz saimnieks tīrumā aris. Viņš atstājis zirgu un iegājis mežā. Puisis visu redzējis un gājis saimniekam no pakaļas. Saimnieks iegājis mežā un nometis drēbes. Tad viņš izlīdis caur koka sakni un tūliņ palicis par vilkatu, Drīz vien nāburgu gani sākuši kliegt un saimnieks atskrējis pie saknes ar jēru. Viņš izlīdis atkal caur sakni un tūliņ palicis par cilvēku. Puisis otrā dienā aizgājis uz mežu un nocirtis to sakni, caur ko saimnieks līdis. No tās reizes nekad vairs saimnieks nedevis gājējiem launagos jēra gaļu ar kāļiem.