32. H. Skujiņa no 84 g. v. Jāņa Liepiņa, saukta Kambura Jāņa, Bilskas pag. Lejasūsīnās.

Reiz puisis ar saimnieku tīrumā aris. Uzreiz saimnieks sacīš tā: «Man tā kā jaunas gaļas gribas.» Nu puisis ar piebildis, ka slikti jau nebūtu, ka gaļa gadītos, jo ilgi ar jau neesot mutē ņemta. Saimnieks apturēš savu zirgu un iegāš krūmos. Puisis šim manījies neredzot no pakaļas un visu noskatījies, ko saimnieks krūmos dara. Saimnieks noģērbies pavisam pliks, nolicis drēbes pie malīnas un ta atmuguriski izlīdis cau egles sakni un uz rāvienu palicis par vilku un aizskrēš. Puisis gaidīš, ko gaidīš un nevarēš saimnieka sagaidīt. Šis nu paņēmis saimnieka drēbes, aiznesis uz tīrumu un nolicis uz ežīnas. Pa tādam laicīnam pie zirgiem pieskrēš vilks un šim aita pā muguru: Saimnieka zirgs pārbijies un ar visu arklu mājā iekšā gan. Nu saimnieks vais nevarēš apakaļ no vilka par cilvēku palikt, jo puisis bīš šā drēbes apcelāš.