Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu.
33. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag.
Vienam saimniekam bijusi tāda nelaba mode: viņš skrējis vilkatnēs, ķerstījis un plēsis nāburgu aitas. Sestdienas vakarā puisieši gājuši uz pirti. Viens puisis paņēmis līdz plinti. Toreiz bieži vien gadījies, ka vilki pienākuši pie pirts. Tā arī tad gadījies, tikko puisieši pirtī - pie pirts loga vilks klāt gan! Puisis paķēris plinti un nošāvis vilku. Otrā dienā atskrējusi nāburgu saimniece un klupusi puišam virsū, ka šis šās saimnieku nošāvis. «Ko tad tavs saimnieks vazājas par vilku apkārt!» atteicis puisis.