42. H. Skujņa Smiltenes pag.

Priekš ilgiem gadiem noticis tāds savāds gadījums. Vienā mājā bijusi saimniece un dzīvājusi ar savu dienesta meitu. Saimniece dzīvājusi labi. Labi devusi ēst, bet savus kustoņus maz kāvusi, lai gan svaigu gaļu devusi bieži vien maltītēs. Arī pa naktim saimniece maz mājā dzīvājusi. Izgājusi bieži vien viesos un atgriezusies tikai uz rīta pusi. Meitai saimnieces staigāšana izlikusies aizdomīga un tā kādā vakarā novaktējusi, kur saimmniece paliek. Saimniece iznākusi no istabas, iezagusies kaņepju dārzā un drīz vien no turienes izskrējis vilks. Meita nobijusies, saukusi saimnieci un atbildi nesagaidījusi, iebridusi kaņepēs, kur arī atradusi saimnieces drēbes. Meita paņēmusi drēbes un aiznesusi uz istabu. Kad no rīta pamodusies, saimniece vēl nebijusi mājā pārnākusi. Meita izgājusi pagalmā. Kaņepēs gaudojis vilks. Meita satrūkusies, bet nevienam nekā neteikusi. Vilks gaudojis kaņepēs visu dienu un nakti, bet saimniece neatgriezusies. Dažas dienas vēlāk atraduši kaņepēs nomirušo saimnieci taisni tai vietā, kur meita drēbes atradusi. Viņa bijusi pavisam kaila.