44. Kreicberģis Dzirciemā. LP, V, 127, 44, 12.

Meita ar māti dzīvojušas mazā mājiņā. Reiz meita saslimusi un iekārojusi galu; bet mātei gaļas nebijis. Te - kas ir? Piepēži māte nozūd un tikai pret vakaru pārronas, bet nu ir gaļas, nu ir gaļas slimniecei, jāsaka, mēnešiem ko ēst. Tā nu paliek. Vēlāk meita izveseļojas un nu brīnās: mātei visas klētis pilnas ar gaļu! Kur to ņemot? Bet šī neko. Te vienu dienu meita ies gar kaņepu dārzu un redz: māte ģērbjas plika, paliek par vilku un aizskrien. Meita, nabadzīte, tīri sajūk; viņa paņem mātes drānas un domīga nosēžas klēts priekšā. Necik ilgi nāk vilks atpakaļ ar nokostu jēru mutē, bet ieraudzījis meitu, izlaiž jēru no mutes un aizbēg mežā. No tā laika māte vairs nepārnāca; tikai pelēka vilku māte arvienu tekāja gar mājiņu.