Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu.
46. Milda Upciemu-Skaidrīte Jaunpilī. Zin. Kom. kr. LP, Vl, l46, 9, 2.
Vecos laikos Jaunpiliešos bijusi vecene, kas mācējusi par vilkatu pārvērsties. Reiz šī vecene bijusi otram ganam 1īdz ganos, bet ap brokašu laiku vecene mežā nozudusi. Otrs gans sācis meklēt un atradis drēbes vien. Paņēmis drēbes un gājis atkal pie lopiem. Bet pēc tāda brītiņa redz: 1iela vilku mātīte, ar baltu aitu zobos, nāks šim pretim. Sācis kliegt: «Vilks lopos!» vilks palicis uz vietas, ka ne pakustēt. Pa to laiku atskrējis mežsargs un šāvis vilku, bet vilkam nekā nekaitējis. Nu mežsargs noprazdams, ka tas vilkatis, ielādējis dzīvsudrabu un tad uz reizi nošāvis. Bet vecene no tās dienas bijusi pazudusi kā ūdenī.