47. K. Bramanis Rīgas apg. LP, V, 124, 44, 3.

Vienās mājās puiši pamanījuši, ka meita vienmēr jērus pārdod. Brīnījušies: «Kur tu vari ņemt?» Bet reiz klusiņām ielīduši klētī un atraduši meitas pūrā pilnīgu vilka uzvalku ar asti, purnu, ausim, kājām -- visu visu itin smuki. Labi. Otrā svētdienā meita atkal izlīdusi no klēts un aizvilkusies uz mežu. Puiši slēpdamies gājuši pakaļ un nu redzējuši, ka šī noģērbjas plika, izlien caur sakārni un aizskrien par vilkaci. Puiši zobodamies pārnesuši drānas mājā, bet meita vairs nepārnākusi.