Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu.
50. Tarzieris Druvienā. LP, V, 31,I, 57.
Bijuši divi kaimiņi, abi labi nelieši: viens burvis, otrs vilkacis. Viņi darījuši citiem saimniekiem daudz bēdu. Bet reiz paši sanīdušies un nu ēdušies savā starpā, citiem tagad bijis miers. Vienu dienu burvis nesis uz vilkača mājām olas: bet vilkacis, to manīdams, pliks izlīdis pa gubeņa paslieksni, palicis par vilku un :&127;okodis burvi. Kamēr šie tur ēdušies, trešais kaimiņš iedomājies: «Pag, jūs, abi nelieši, diezgan ļaunuma man darījāt! Vilkacis nokoda burvi, es kodīšu vilkaci, tad būs miers visiem.» To teicis, tas žigli žigli aizmeties uz gubeni, paņēmis vilkača drēbes un iesviedis krāsnī. Vilkacis, nevarēdams vairāk atvērsties, aizlēcis uz silu un tur citi vilki to nokoduši.