52. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag.

Māte ar meitu dzīvojušas pie saimnieka. Mātei bijusi tāda nelaba mode, viņa bieži vien aizskrējusi vilkatās. Reiz māte atkal aizskrējusi vilkatās. Viņa savas drēbes atstājusi zem klētiņas. Saimnieks drēbes uzgājis un tās aiznesis. Drīz vien vilkata atskrējusi ar aitu, bet neatradusi vairs savas drēbes un sākusi gaudot un kā cilvēks raudāt, jo netikusi atpakaļ par cilvēku. Veselu dienu un nakti vilkata gaudojusi pie klētiņas. Saimnieks nodomājis to par vilku un nošāvis. Kad vilkatai ādu plēsuši, tad tik uzgājušas, ka tā ir meitas māte.

P i e z i m e. Tādu teiku īsumā ir uzrakstījis arī Plaudu Jānis JaunDubultos (LP, VI, 146, 9, 3). P. Š.