55. H. Skujiņa no A. Celmiņa Aumeisteŗos.

Mana māte par vilkaci stāstīja tā, ka cilvēks varēš palikt par vilkaci un ta šim bīš jānoģērbas plikam, jāizlien caur sakām un ta viņč tūlī palicis par vilkaci. Ka nu vilkacis akal gribēš palikt par cilvēku, ta šis akal izskrēš caur sakām un bīš akal par cilvēku. Bet jā nu kāds apcilāš noliktās drēbes, ta vilkacis vairs apakaļ par cilvāku neticis. Reiz akal tāpat vienc vilkacis vairs neticis apakaļ par cilvēku un šo vienc nošāvis, par vilku domādams. Ka nu piegāš klā, ta tik vē redzēš, ka nošāvis smuku puisi.