Cilvēks labprāt pārvēršas par vilkatu.

56. Audzis Lodiešos. Jkr. IL LP, VII, I, 894, 4.

Kaimiņi redzējuši, ka vilks skraida gar mežmalu un gar māju, nogudrojuši, ka vilks jānošaujot. Sātaisījušies uz vilku medībām. Gan izšāvušies, gan izsitušies, bet vilku nevarējuši nobeigt. Gājuši uz muižu pie kunga padoma prasīt. Kungs devis padomu, ka vajagot šaut ar sudraba lodi. Ātrumā nekur nevarēdami sadabūt tādu lodi, visi salikuši savas sudraba saktas un no tām izkausējuši lodi. Ar šo lodi nošāvuši vilku. Nu gan kaimiņi pazinuši, ko bijuši nošāvuši: kaimiņu sieviņu.

P i e z i m e. A. Lerchis - Puškaitis Ķūķeniekos uzrakstījis teiku, ka ar sudraba lodi nošauts vilkacis, kas iekliedzies cilvēka balsi. Otrā dienā dzirdējuši: kaimiņa saimnieks nomiris. P.Š.