Burvis pārvērš cilvēku par vilkatu.

2. Jānis Treimanis Kr. Bērzniekos. Jkr. V. LP, VII, I, 916 1.

Nevajaga nekā briesmīgi daudzināt un uz otru sacīt - kā to mēdz darīt vagārs, lauku sargi, rijkuŗi, muižas kungi - katra vārda galā: «Kaut tu akls paliktu! Kaut tevi pērkons nospeŗtu! Kaut tevi vilks apēstu!» Kas tā vienmēr daudzina, tam pašam tā notiek. Reiz bija viens briesmīgs saimnieks, kas ar ļauno sazinājās. Tam cita vārda nebija, ko uz otru teikt, kā: «Kaut tevi deviņi vilki parautu! Kaut tevi deviņi vilki apēstu!» Tā viņš arī sacīja uz savu sievu, kas bija tādu ļaužu. Kad piedzima maziņais, tad tam jau līdz pusei bija spalva kā vilkam, un kad viņš nāca lielāks, tad tas mātei vienmēr gaļas prasījis. Vēlāk skrējis uz mežu, palicis par vilkatu.