Burvis pārvērš cilvēku par vilkatu.

5. Jansonu Jānis Liel-Platonē. LP, VII, I, 925, 1.

Vilkatis atdod savu amatu citam ēdienā jeb dzērienā. Tā reiz viens vecs amatnieks, apkārtstaigulis, piedāvājis krogā kādam puspuisim brandvīnu, teikdams: «Kas man, tas tev!» Puspuisis izdzēris, neko ļauna nedomādams. Bet trešajā dienā laukā aŗot, citi kalpi pamanījuši, ka zēns skatās arvienu nemierīgi uz mežu. Skatījies, skatījies, beidzot atstājis zirgu un arklu, iegājis mežā, izskrējis pēc brītiņa par vilku. Vēlāk atkal ieskrējis mežā atpakaļ un iznācis par cilvēku. Tā skrējis ik dienas. Ņēmušies uzlūkot šo tur mežā un dabūjuši redzēt, ka viņam par vilkatu jāskrien. Pēcāk arī izzinājuši, ka krogā brandvīns iedots.

P i e z i m e. Sal. arī trešo variantu augšā. Jau Olaus Magnus raksta 1555. gadā, ka burvja doto alu dzeŗot, cilvēks pārvērties par vilkatu. P. Š.