9. Skolnieks R. Ennīts no 56 g. v. Jūlas Ennītes Jaunlaicenes pag.

Senos laikos Alsviķu pagastā dzīvojis viens bagāts saimnieks, kas bijis neprecējies. Reiz bagātnieks sadomājis precēties, arī līgava jau bijusi noskatīta. Nākošā svētdienā ticis jaunais pāris uzsaukts un nedēļu vēlāk tikušas svinētas kāzas. Kāzu dienā ienācis viens vecītis un lūdzies naktsmāju un vakariņas. Nakts bijusi ļoti tumša un lijis lietus. Bet kāzinieki nolamājuši vecīti par vazaņķi un sūtījuši mežā pie vilkiem, tur arī dažreiz varot dabūt pārtiku. Kad vecītis lūdzies un negribējis iet, tad kāzinieki to ar varu izmetuši pa durvim ārā. Prom iedams, vecītis uzsaucis: « Pie vilkiem mani sūtījāt, par vilkiem paši paliksit! » Tūlīt visi kāzinieki palikuši par vilkiem, kas vēl tagad staigājot pa Alsviķu mežiem un bieži alaupot lopus.