Vilkats atsvabināts.

 

1. J. Kraujš Jaun-Rozē. Etn. I, 1891. LP, VII, I, 913, l.

Priekš kādiem 40 gadiem viens saimnieks bijis tīrumā art. Rīta cēlienu noaris, tas nosēdies brokastu ēst. Tad ēdot pienāk divi vilki no meža un, priekšā nostājušies, skatās uz viņu un uz ēdienu, ka sliekas vien tek. Redzēdams, ka vilkiem ļoti gribas ēst, tas devis katram pa maizes riecienam, sviestu virsū uzsmērēdams. Tos apēduši, abi nogājuši ,atkal mežā. Drīz pēc tam no meža iznākuši divi cilvēki: viens puisietis, otrs meitietis un kopā ar saimnieku nogājuši uz mājām. Tur tie stāstījuši, ka viņi esot no Pliskavas apgabala un esot kādās kāzās par vilkatām pārvērsti. Vairāk kā gadu jau pa mežiem dzīvojuši, pārtikdami no zālēm un meža kustoņiem. Kad saimnieks viņus bija atpestījis, maizi labprātīgi pasniegdams, tad tie 1abprāt saimniekam visu gadu bez algas nokalpoja un pēc tam nogāja uz savu pusi.