Vilkats atsvabināts.

3. Audzis Inciemā. Jkr. II. LP, VII, I, 913, 3.

Inciema Lauros saimnieks ar saimi, sienu pļaudami. nometušies brokasti ēst. Te - kur bijis, kur nebijis - pienācis pļāvējiem vilks. Saimnieks pazīdams, ka tas vilkacis, sacījis: «Nāču, brāli, ieturi tu arī brokastu! » Bet vilks nenācis vis klāt, nostājies soļu desmit no pļāvējiem. Saimnieks nogriezis maizes riecienu, pasviedis vilkam, sacīdams: «Ņem, brāl!» Vilks sakampis maizi un aizskrējis projām. Otru gadu saimnieks aizbraucis uz jūŗu pēc reņģēm. Nobraucis Skultes galā, dabūjis reņģes, piekrāvis pilnu vezumu ar reņģēm, prasījis zvejniekam, cik jāmaksājot. zvejnieks atteicis, ka nekas neesot jāmaksā, reņģu vezumu viņš dodot par pērnājo maizes riecienu, ko šis vilkam esot iedevis. Viņš (zvejnieks) bijis tas vilks. Esot jau trīs gadi skrējis vilkačos, nekā nevarēdams tikt vaļā.